Nesēdi uz astes kaula!

Mūsdienās laikam gandrīz ikviens sevi var uzskatīt par pieredzes bagātu sēdētāju, bet arī šī aktivitāte ir jāprot darīt pareizi. Lai arī sēdēšana pati par sevi patērē maz enerģijas, ja darām to nepareizi, muskuloskeletālā sistēma ar laiku mūs sāk brīdināt, ka kaut kas īsti nav tā, kā vajadzētu. Bet kā tad īsti vajadzētu?

Sākšu ar pieticīgu anatomisko ievadu. Sēdēšanas laikā mēs ķermeņa augšdaļas svaru atbalstām pret kādu virsmu un balstāmies uz tās ar iegurni. Iegurni kā struktūru veido 3 kopā saauguši kauli - spārnu kauls (augšējā daļa), kaunuma kauls (priekšējā daļa) un sēžas kauls (aizmugurējā un zemākā daļa). Šīs tēmas sakarā mūs interesēs tieši sēžas kauls.

Attēls no Essential Anatomy 3 mobilās aplikācijas

Sēdēšanai domāti ir sēžas kaula pauguri, kurus varam arī ļoti vienkārši katrs pats uz sevis sataustīt vai arī izjust nākamajā dienā pēc garākas distances pievarēšanas uz velosipēda pēc dziļā ziemas miega, kad šajā vietā esošās bursas (gļotsomiņas) kompresijas un daudzu atkārtoto kustību rezultātā cieš no viegla un ātri pārejoša iekaisuma procesa.

Ar sēdēšanas pozīcijas izvēli cilvēki pārsvarā grēko divos veidos:

1. Sēžot ar pārlieku sakumpušu muguru, noapaļotiem pleciem, uz priekšu izvirzītu kakla daļu un radot tiešu spiedienu uz astes un krustu kauliem, kuru funkcija absolūti nav ķermeņa svara nešana;

2. Sēžot ar pārmērīgi aktivizētu muguras atliecējmuskuļu ķēdi, par daudz uz priekšu sagāztu iegurni, kas rezultātā rada lielu kompresiju uz muguras lejasdaļu un nevajadzīgi patērē daudz enerģijas.

Atrodoties sēdus pozīcijā visam mugurkaulam vajadzētu atrasties neitrālā stāvoklī, saglabājot tā dabīgos izliekumus. Lai šo pozīciju izkoriģētu, es parasti iesaku sekot līdzi divām lietām-

1. pirmkārt, sajust savu krūšu kurvi un nedaudz it kā pacelt krūšu kaulu (kauls pie kura priekšpusē stiprinās ribas) uz augšu, kas novietos krūšu kurvi tieši virs iegurņa un automātiski arī "savāks" uz priekšu izslīdējušo kaklu atpakaļ savā dabīgajā pozīcijā;

2. otrkārt, sajust savu iegurni- iepriekš minētos sēžas paugurus, tad pārnest savu ķermeņa svaru pavisam nedaudz uz priekšu no šiem kaulu atbalsta punktiem, lai sēdēšana notiktu vairāk uz pauguru iekšējās virmas nevis taisni uz tiem virsū, šādi iegurnis tiks novietots nelielā uz priekšu sagāztā (anatomiski neitrālā) pozīcijā. Ja svars uz priekšu tiks pārnests pārāk daudz, tad zudīs sajūta, ka atbalstāmies uz šiem sēžas pauguriem un būs jūtama pārmērīga muskuļu aktivizācija muguras lejasdaļā.

Vēl viena svarīga piezīme- pievērsiet uzmanību tam, kur sēdēšanas laikā ir vērsts skatiens. Ja acis skatās uz leju, arī ķermenis drīz vien tām sekos, vairāk aktivizēsies priekšējā muskuļu ķēde, tādēļ ļoti svarīgi ir novietot datora ekrānu tā, lai skatiens vērstos taisni (augšējā monitora mala acu līmenī), un ik pēc 20-30 minūtēm pavērst skatienu tālumā un nedaudz augstāk par acu līmeni, lai reflektori tiktu aktivizēta mugurējā muskuļu ķēde, kurā ietilpst arī posturālie (stāju noturošie) muskuļi.

Lai cik pareizi mēs sēdētu, ir jāatceras, ka kājas mums nav vien tāds noderīgs aksesuārs- cilvēka anatomija ir veidota tā, lai mēs kustētos. Ilgstoša sēdus pozīcija jebkurā gadījumā rada lielāku kompresiju uz mugurkaula struktūrām, kā arī ļoti ietekmē gūžu veselību, jo gūžām ir jābūt pareizi nocentrētām, bet muskuļu disbalanss ap šīm locītavām, ko rada ļoti nevienmērīga ap locītavu esošo muskuļu aktivizācija ikdienas aktivitāšu ietvaro