Iegurņa pamatnes muskulatūra- ne vienmēr problēma ir vājums
Tā kā iegurņa pamatne ir muskuļu slānis (m. levator ani un m. coccygeus), tās disfunkcijas iemesli var būt kā melns pret baltu. Jā, viens no iemesliem varētu būt šo muskuļu vājums, tomēr, ja vēlamais rezultāts pie vislielākās apņēmības tomēr ne vien netiek sasniegts, bet varbūt pat šķietami attālinās, vai tiešām viss tiek izpildīts pilnīgi neprecīzi, vai iemesls tomēr varētu slēpties kur citur?
Date
2022. gada 6. jūl.
2022. gada 6. jūl.
2022. gada 6. jūl.
Author
Elīna Cepurīte
Read time
5 min
Šajā rakstā vēlos parunāt nevis par pašu iegurņa pamatnes uzbūvi un funkciju (par to varat izlasīt manā Instagram postā "Iegurņa pamatne"), bet gan par šī muskuļu slāņa funkcionālā stāvokļa izmaiņām- vājumu vai tieši pretēji- pārmērīgu aktivizāciju, kas, starpcitu, nereti arī izrādās daudzu nepatīkamo un neērto simptomu cēlonis.
Visbiežākā asociācija, kuru nākas dzirdēt no saviem klientiem, kad nonākam pie sarunām par iegurņa pamatni, ir Kegel vingrojumi. Šo vingrojumu pamatuzdevums ir stiprināt iegurņa pamatnes muskulatūru, tomēr, neizprotot savu individuālo iegurņa pamatnes muskulatūras stāvokli, ķerties pie šo vingrojumu pildīšanas ir kā šaušana mērķī ar aizsietām acīm. Kādēļ tā?
Tā kā iegurņa pamatne ir muskuļu slānis (m. levator ani un m. coccygeus), tās disfunkcijas iemesli var būt kā melns pret baltu. Jā, viens no iemesliem varētu būt šo muskuļu vājums un nepietiekama aktivizācija, un šajā gadījumā to apzināšanās un sasprindzināšanas, noturēšanas, kontrolēšanas vingrojumi būs kā trūkstošais puzles gabaliņš, kas arī ļoti ātri radīs vēlamo efektu, tomēr, ja vēlamais rezultāts pie vislielākās apņēmības un centības tomēr ne vien netiek sasniegts, bet varbūt pat šķietami attālinās, vai tiešām viss tiek izpildīts pilnīgi neprecīzi, vai iemesls tomēr varētu slēpties kur citur?
Un, JĀ, uz šo man jums ir atbilde- iegurņa pamatne, patiesībā, diezgan bieži ir pārmērīgi aktīva, jo tā tiek pārlieku daudz stimulēta, noslogota un sažmiegta. Saviem klientiem es vienmēr atgādinu: "Ja nevaram muskuli atbrīvot, mēs nevaram to arī kvalitatīvi aktivizēt." Šis noteikums ir attiecināms uz jebkuru muskuli un funkciju veicošu muskuļu grupu mūsu ķermenī. Tā kā iegurņa pamatnes muskulatūra ir daļa no mūsu ķermeņa centrālā cilindra- stabilizējošās sistēmas, kura iekļauj diafragmu, vēdera priekšējās sienas muskuļus, dziļos muguras atliecējmuskuļus un, protams, arī iegurņa pamatnes muskulatūru, tās pārmērīga aktivizācija inhibē (nomāc) šī funkcionālā iekšējā cilindra pārējo muskuļu spēju normāli aktivizēties. Tātad pirmais uzdevums būtu noskaidrot, kas tieši notiek ar mūsu iegurņa pamatni un kas līdz disfunkcijai ir novedis, kā arī- kas to provocē ikdienas gaitās.
Ja runājam par simptomātiku, to, vai iegurņa pamatnes muskulatūra ir vāja vai pārmērīgi saspringta, protams, vislabāk var noteikt speciālists, kurš ikdienā cilvēkiem palīdz šo problēmu risināšanā. Simptomātikas ziņā gan vāja, gan arī pārmērīgi saspringta iegurņa pamatnes muskulatūra var radīt problēmas, kuras lasāmas lielākajā daļā rakstu zem nosaukumiem- iegurņa pamatnes disfunkcija (pelvic floor dysfunction), tātad tur atbildi uz jautājumu "kāda tieši ir problēma" diez vai atradīsiet.
Taču ir divas lietas, kuras es ieteiktu pamēģināt katram pašam, lai iepazītu šo savu ķermeņa ļoti vērtīgo daļu un, iespējams, iegūtu pirmo pavedienu, kurā virzienā atbilde varētu sliekties:
Vai esam spējīgi sajust savu iegurņa pamatni nevis, sažņaudzot visus muskuļus, kuri mums atrodas starpenes rajonā, bet bez dibena, vēdera un kāju (īpaši augšstilbu iekšējo- adduktoru) muskuļu iesaistes aktivizēt muskuļus uz priekšu un iekšu no astes kaula, it kā viegli tos pavelkot virzienā uz augšu un nedaudz šo sajūtu noturot?
Vai pēc iepriekš minētās aktivizēšanas varam šos muskuļus kontrolēti atbrīvot? Vai varam sajust, kā astes kauls paiet uz leju un prom no iegurņa un kā viss- iegurnis, vēdera muskuļi- atbrīvojas?!
Un vēl viena piebilde- kad runa ir par Kegel vingrojumiem (iegurņa pamatnes apzinātu aktivizēšanu), ir jāsaprot, vai ķermenis vispār dotajā brīdī ir spējīgs apzināti šos muskuļus kontrolēt, jo, ja tajos ir pārmērīgs saspringums, tad to darīt neizdosies kvalitatīvi, kā arī tas būs diezgan bezjēdzīgi. Savukārt, iegurņa pamatnes relaksācijas pozas un uzdevumi, ir nepieciešami gan pārmērīga saspringuma problēmas risināšanai, gan arī pie muskuļu vājuma. Kādēļ tā? Ja iegurņa pamatnes slānis ir inhibēts (vājš, tā darbība ir nomākta), kaut kas cits strādā pārmērīgas aktivitātes režīmā, un tas "kaut kas" nereti ir vēdera priekšējās sienas muskulatūra vai gūžu iekšējie rotatori, un šīs relaksācijas pozas pārsvarā iekļauj gūžu ārējās rotācijas pozīciju (kas automātiski inhibē gūžu iekšējo muskuļu darbību t.i. reciprokāla inhibīcija) un vēdera muskuļu atbrīvošanu.
Šajā rakstā vēlos parunāt nevis par pašu iegurņa pamatnes uzbūvi un funkciju (par to varat izlasīt manā Instagram postā "Iegurņa pamatne"), bet gan par šī muskuļu slāņa funkcionālā stāvokļa izmaiņām- vājumu vai tieši pretēji- pārmērīgu aktivizāciju, kas, starpcitu, nereti arī izrādās daudzu nepatīkamo un neērto simptomu cēlonis.
Visbiežākā asociācija, kuru nākas dzirdēt no saviem klientiem, kad nonākam pie sarunām par iegurņa pamatni, ir Kegel vingrojumi. Šo vingrojumu pamatuzdevums ir stiprināt iegurņa pamatnes muskulatūru, tomēr, neizprotot savu individuālo iegurņa pamatnes muskulatūras stāvokli, ķerties pie šo vingrojumu pildīšanas ir kā šaušana mērķī ar aizsietām acīm. Kādēļ tā?
Tā kā iegurņa pamatne ir muskuļu slānis (m. levator ani un m. coccygeus), tās disfunkcijas iemesli var būt kā melns pret baltu. Jā, viens no iemesliem varētu būt šo muskuļu vājums un nepietiekama aktivizācija, un šajā gadījumā to apzināšanās un sasprindzināšanas, noturēšanas, kontrolēšanas vingrojumi būs kā trūkstošais puzles gabaliņš, kas arī ļoti ātri radīs vēlamo efektu, tomēr, ja vēlamais rezultāts pie vislielākās apņēmības un centības tomēr ne vien netiek sasniegts, bet varbūt pat šķietami attālinās, vai tiešām viss tiek izpildīts pilnīgi neprecīzi, vai iemesls tomēr varētu slēpties kur citur?
Un, JĀ, uz šo man jums ir atbilde- iegurņa pamatne, patiesībā, diezgan bieži ir pārmērīgi aktīva, jo tā tiek pārlieku daudz stimulēta, noslogota un sažmiegta. Saviem klientiem es vienmēr atgādinu: "Ja nevaram muskuli atbrīvot, mēs nevaram to arī kvalitatīvi aktivizēt." Šis noteikums ir attiecināms uz jebkuru muskuli un funkciju veicošu muskuļu grupu mūsu ķermenī. Tā kā iegurņa pamatnes muskulatūra ir daļa no mūsu ķermeņa centrālā cilindra- stabilizējošās sistēmas, kura iekļauj diafragmu, vēdera priekšējās sienas muskuļus, dziļos muguras atliecējmuskuļus un, protams, arī iegurņa pamatnes muskulatūru, tās pārmērīga aktivizācija inhibē (nomāc) šī funkcionālā iekšējā cilindra pārējo muskuļu spēju normāli aktivizēties. Tātad pirmais uzdevums būtu noskaidrot, kas tieši notiek ar mūsu iegurņa pamatni un kas līdz disfunkcijai ir novedis, kā arī- kas to provocē ikdienas gaitās.
Ja runājam par simptomātiku, to, vai iegurņa pamatnes muskulatūra ir vāja vai pārmērīgi saspringta, protams, vislabāk var noteikt speciālists, kurš ikdienā cilvēkiem palīdz šo problēmu risināšanā. Simptomātikas ziņā gan vāja, gan arī pārmērīgi saspringta iegurņa pamatnes muskulatūra var radīt problēmas, kuras lasāmas lielākajā daļā rakstu zem nosaukumiem- iegurņa pamatnes disfunkcija (pelvic floor dysfunction), tātad tur atbildi uz jautājumu "kāda tieši ir problēma" diez vai atradīsiet.
Taču ir divas lietas, kuras es ieteiktu pamēģināt katram pašam, lai iepazītu šo savu ķermeņa ļoti vērtīgo daļu un, iespējams, iegūtu pirmo pavedienu, kurā virzienā atbilde varētu sliekties:
Vai esam spējīgi sajust savu iegurņa pamatni nevis, sažņaudzot visus muskuļus, kuri mums atrodas starpenes rajonā, bet bez dibena, vēdera un kāju (īpaši augšstilbu iekšējo- adduktoru) muskuļu iesaistes aktivizēt muskuļus uz priekšu un iekšu no astes kaula, it kā viegli tos pavelkot virzienā uz augšu un nedaudz šo sajūtu noturot?
Vai pēc iepriekš minētās aktivizēšanas varam šos muskuļus kontrolēti atbrīvot? Vai varam sajust, kā astes kauls paiet uz leju un prom no iegurņa un kā viss- iegurnis, vēdera muskuļi- atbrīvojas?!
Un vēl viena piebilde- kad runa ir par Kegel vingrojumiem (iegurņa pamatnes apzinātu aktivizēšanu), ir jāsaprot, vai ķermenis vispār dotajā brīdī ir spējīgs apzināti šos muskuļus kontrolēt, jo, ja tajos ir pārmērīgs saspringums, tad to darīt neizdosies kvalitatīvi, kā arī tas būs diezgan bezjēdzīgi. Savukārt, iegurņa pamatnes relaksācijas pozas un uzdevumi, ir nepieciešami gan pārmērīga saspringuma problēmas risināšanai, gan arī pie muskuļu vājuma. Kādēļ tā? Ja iegurņa pamatnes slānis ir inhibēts (vājš, tā darbība ir nomākta), kaut kas cits strādā pārmērīgas aktivitātes režīmā, un tas "kaut kas" nereti ir vēdera priekšējās sienas muskulatūra vai gūžu iekšējie rotatori, un šīs relaksācijas pozas pārsvarā iekļauj gūžu ārējās rotācijas pozīciju (kas automātiski inhibē gūžu iekšējo muskuļu darbību t.i. reciprokāla inhibīcija) un vēdera muskuļu atbrīvošanu.
Šajā rakstā vēlos parunāt nevis par pašu iegurņa pamatnes uzbūvi un funkciju (par to varat izlasīt manā Instagram postā "Iegurņa pamatne"), bet gan par šī muskuļu slāņa funkcionālā stāvokļa izmaiņām- vājumu vai tieši pretēji- pārmērīgu aktivizāciju, kas, starpcitu, nereti arī izrādās daudzu nepatīkamo un neērto simptomu cēlonis.
Visbiežākā asociācija, kuru nākas dzirdēt no saviem klientiem, kad nonākam pie sarunām par iegurņa pamatni, ir Kegel vingrojumi. Šo vingrojumu pamatuzdevums ir stiprināt iegurņa pamatnes muskulatūru, tomēr, neizprotot savu individuālo iegurņa pamatnes muskulatūras stāvokli, ķerties pie šo vingrojumu pildīšanas ir kā šaušana mērķī ar aizsietām acīm. Kādēļ tā?
Tā kā iegurņa pamatne ir muskuļu slānis (m. levator ani un m. coccygeus), tās disfunkcijas iemesli var būt kā melns pret baltu. Jā, viens no iemesliem varētu būt šo muskuļu vājums un nepietiekama aktivizācija, un šajā gadījumā to apzināšanās un sasprindzināšanas, noturēšanas, kontrolēšanas vingrojumi būs kā trūkstošais puzles gabaliņš, kas arī ļoti ātri radīs vēlamo efektu, tomēr, ja vēlamais rezultāts pie vislielākās apņēmības un centības tomēr ne vien netiek sasniegts, bet varbūt pat šķietami attālinās, vai tiešām viss tiek izpildīts pilnīgi neprecīzi, vai iemesls tomēr varētu slēpties kur citur?
Un, JĀ, uz šo man jums ir atbilde- iegurņa pamatne, patiesībā, diezgan bieži ir pārmērīgi aktīva, jo tā tiek pārlieku daudz stimulēta, noslogota un sažmiegta. Saviem klientiem es vienmēr atgādinu: "Ja nevaram muskuli atbrīvot, mēs nevaram to arī kvalitatīvi aktivizēt." Šis noteikums ir attiecināms uz jebkuru muskuli un funkciju veicošu muskuļu grupu mūsu ķermenī. Tā kā iegurņa pamatnes muskulatūra ir daļa no mūsu ķermeņa centrālā cilindra- stabilizējošās sistēmas, kura iekļauj diafragmu, vēdera priekšējās sienas muskuļus, dziļos muguras atliecējmuskuļus un, protams, arī iegurņa pamatnes muskulatūru, tās pārmērīga aktivizācija inhibē (nomāc) šī funkcionālā iekšējā cilindra pārējo muskuļu spēju normāli aktivizēties. Tātad pirmais uzdevums būtu noskaidrot, kas tieši notiek ar mūsu iegurņa pamatni un kas līdz disfunkcijai ir novedis, kā arī- kas to provocē ikdienas gaitās.
Ja runājam par simptomātiku, to, vai iegurņa pamatnes muskulatūra ir vāja vai pārmērīgi saspringta, protams, vislabāk var noteikt speciālists, kurš ikdienā cilvēkiem palīdz šo problēmu risināšanā. Simptomātikas ziņā gan vāja, gan arī pārmērīgi saspringta iegurņa pamatnes muskulatūra var radīt problēmas, kuras lasāmas lielākajā daļā rakstu zem nosaukumiem- iegurņa pamatnes disfunkcija (pelvic floor dysfunction), tātad tur atbildi uz jautājumu "kāda tieši ir problēma" diez vai atradīsiet.
Taču ir divas lietas, kuras es ieteiktu pamēģināt katram pašam, lai iepazītu šo savu ķermeņa ļoti vērtīgo daļu un, iespējams, iegūtu pirmo pavedienu, kurā virzienā atbilde varētu sliekties:
Vai esam spējīgi sajust savu iegurņa pamatni nevis, sažņaudzot visus muskuļus, kuri mums atrodas starpenes rajonā, bet bez dibena, vēdera un kāju (īpaši augšstilbu iekšējo- adduktoru) muskuļu iesaistes aktivizēt muskuļus uz priekšu un iekšu no astes kaula, it kā viegli tos pavelkot virzienā uz augšu un nedaudz šo sajūtu noturot?
Vai pēc iepriekš minētās aktivizēšanas varam šos muskuļus kontrolēti atbrīvot? Vai varam sajust, kā astes kauls paiet uz leju un prom no iegurņa un kā viss- iegurnis, vēdera muskuļi- atbrīvojas?!
Un vēl viena piebilde- kad runa ir par Kegel vingrojumiem (iegurņa pamatnes apzinātu aktivizēšanu), ir jāsaprot, vai ķermenis vispār dotajā brīdī ir spējīgs apzināti šos muskuļus kontrolēt, jo, ja tajos ir pārmērīgs saspringums, tad to darīt neizdosies kvalitatīvi, kā arī tas būs diezgan bezjēdzīgi. Savukārt, iegurņa pamatnes relaksācijas pozas un uzdevumi, ir nepieciešami gan pārmērīga saspringuma problēmas risināšanai, gan arī pie muskuļu vājuma. Kādēļ tā? Ja iegurņa pamatnes slānis ir inhibēts (vājš, tā darbība ir nomākta), kaut kas cits strādā pārmērīgas aktivitātes režīmā, un tas "kaut kas" nereti ir vēdera priekšējās sienas muskulatūra vai gūžu iekšējie rotatori, un šīs relaksācijas pozas pārsvarā iekļauj gūžu ārējās rotācijas pozīciju (kas automātiski inhibē gūžu iekšējo muskuļu darbību t.i. reciprokāla inhibīcija) un vēdera muskuļu atbrīvošanu.
