Baskāju jeb "barefoot" apavi- iesoļo jaunās sajūtās
Ja esi sācis interesēties par baskāju apaviem, droši vien esi dzirdējis, ka tie ir “dabiskāki” jeb biomehāniski atbilstošāki, palīdz uzlabot pēdas funkcionēšanu un pat var samazināt traumu risku pat tieši nesasistītās ķermeņa vietās.
Date
2025. gada 26. febr.
2025. gada 26. febr.
2025. gada 26. febr.
Author
Elīna Cepurīte
Read time
5 mins
Pāreja uz baskāju apaviem: Kā to izdarīt droši un efektīvi? Ja esi sācis interesēties par baskāju apaviem, droši vien esi dzirdējis, ka tie ir “dabiskāki” jeb biomehāniski atbilstošāki, palīdz uzlabot pēdas funkcionēšanu un pat var samazināt traumu risku pat tieši nesasistītās ķermeņa vietās. Tā tas viss patiešām arī ir, taču realitāte ir tāda, ka pāreja…
Pāreja uz baskāju apaviem: Kā to izdarīt droši un efektīvi?Ja esi sācis interesēties par baskāju apaviem, droši vien esi dzirdējis, ka tie ir “dabiskāki” jeb biomehāniski atbilstošāki, palīdz uzlabot pēdas funkcionēšanu un pat var samazināt traumu risku pat tieši nesasistītās ķermeņa vietās. Tā tas viss patiešām arī ir, taču realitāte ir tāda, ka pāreja uz šiem apaviem nav tik vienkārša kā tikai nopirkt jaunu pāri un doties sen plānotā pārgājienā vai skriet. Ja gribi izvairīties no traumām, kas saistītas ar audu pārslodzi, un nepatīkamām sajūtām, pārejai ir jābūt pakāpeniskai un gudrai.Šajā rakstā pastāstīšu:
– Kas ir baskāju apavi un kā tie atšķiras no parastajiem apaviem?
– Kāpēc daudzi cilvēki izvēlas pāriet uz šādu apavu valkāšanu?
– Kā droši un pakāpeniski pielāgoties jaunajam gaitas paternam?
– Kādi vingrinājumi palīdzēs tev sagatavot pēdas un visu ķermeni jaunajai slodzei?
Kas ir baskāju apavi?
Baskāju apavi ir īpaši minimālistiski apavi, kas staigāšanas un skriešanas laikā maksimāli pietuvina pēdas sajūtas un funkcionēšanu tam, kā mēs to darītu ar basām kājām, vienlaikus nodrošinot aizsardzību pret tiešu pēdas audu saskari ar atbalsta virsmu un uz tās esošiem objektiem, kuri varētu radīt pēdas audu bojājumus.
Galvenās īpašības:
> Plats purngals – dod pirkstiem vairāk vietas un neierobežo dabisko izplešanos, kad uz tās tiek uzlikts ķermeņa svars.
> Elastīga zole – ļauj pēdai dabiski kustēties un adaptēties virsmām un segumiem ļoti līdzīgi tam, kā to dabiski darītu pēda bez apava.
> Bez papēža pacēluma un supinatoriem– atšķirībā no parastajiem apaviem, baskāju apavi neizmaina pēdas pozīciju un nepārnes svaru uz pēdas priekšpusi, saglabājot iespēju izdalīt svaru uz 3 galvenajiem atbalsta punktiem pēdā (papēdis, īkšķa pamatne (spilventiņš), mazā pirkstiņa pamatne).
> Minimāls amortizācijas slānis – pēdai ir tiešāks kontakts ar zemi, kas uzlabo propriocepciju (ķermeņa “sajūtu” par savu atrašanās vietu telpā) un neierobežo pēdu kustības tās daudzajās locītavās.
Kāpēc cilvēki pāriet uz baskāju apavu valkāšanu?
🔹 Dabiskāka kustība – tradicionālie apavi (īpaši tie ar paaugstinātu papēdi un šauru purngalu) ierobežo pēdas kustīgumu un rada nedabiskus kustību paternus. Baskāju apavi ļauj pēdai strādāt tā, kā daba to ir paredzējusi.
🔹 Stiprāka pēda un potīte – pēdas muskuļi ir tādi paši kā jebkurš cits muskulis– ja tos nepietiekami slogo, tie kļūst vājāki, zaudē adaptācijas spējas. Baskāju apavi palīdz aktivizēt un stiprināt pēdas muskulatūru, kas var uzlabot stabilitāti un novērst daudzas izplatītas problēmas, piemēram, pēdu velves noslīdēšanu (funkcionālās plakanās pēdas).
🔹 Mazāks traumu risks – pētījumi liecina, ka pāreja uz skriešanu baskāju apavos var samazināt pārmērīgas slodzes traumas, jo dabiskā soļošanas un skriešanas tehnika samazina triecienu uz locītavām (Goss & Gross, 2012).
🔹 Labāka propriocepcija un līdzsvars – vairāk sensorās atgriezeniskās saites no atbalsta virsmas = labāka koordinācija un stabilitāte.
Bet… pāreja nav tik vienkārša, kā varētu likties!
Kā pāriet uz baskāju apaviem bez sāpēm vai traumām?
1. Pievērs uzmanību pēdu stāvoklim pirms sāc izmēģinājumu!
Ja esi visu dzīvi staigājis un/vai skrējis ar biezām zolēm (milzu amortizācijas, mīkstinājumi, velvju atbalsti utml.) un papēžu pacēlumu, tava pēda visticamāk ir vāja un nemobila. Pēdas muskuļiem, cīpslām un locītavām vajag laiku, lai pielāgotos.
Pārliecinies, vai uz pēdas nav sāpīgu ādas sabiezējumu, vai ādas virsējais slānis nav bojāts, iespējams, pēdas vispirms jāatrāda kādam speciālistam, lai uzlabotu to kopējo veselību pirms liec tās plānajos, kustību brīvību piešķirošajos baskāju apavos.
2. Pakāpeniski palielini baskāju apavu lietošanas ilgumu
🔹 Pirmajā nedēļā nēsā baskāju apavus tikai dažas stundas dienā un galvenokārt uz mīkstākām virsmām (piemēram, zālāja vai stadiona seguma), tā noderētu, kā empātiska iepazīstināšana ar uzdevumu, kas sagaida ķermeni tuvākajā nākotnē.
🔹 Pamazām palielini slodzi – piemēram, sāc ar 15 minūšu pastaigām jau pa dažādām virsmām un katru nedēļu pievieno 5-10 minūtes.
🔹 Ja sāp pēdas vai apakšstilbi, paņem vairāk atpūtas dienu.
3. Strādā pie pareizas soļošanas un skriešanas tehnikas
!!! Neuzsāc skriet tāpat kā ar tradicionālajiem apaviem! Skriet ar baskāju apaviem nozīmē nepieļaut pārāk garus soļus un nepiezemēties uz papēža – tam jābūt vieglam, kontrolētam un ar piezemēšanos uz pēdas priekšējās daļas.
Pirms pati sāku skriet baskāju apavos, staigāšanas periods, lai pierastu pie tiem, man personīgi ilga pusgadu. Pēc šī perioda izlēmu, ka esmu pietiekami pārliecināta “spert nākamo soli” un sākt savas skriešanas gaitas šajos apavos. Arī tas bija jādara ļoti lēni un pakāpeniski, jo tehnika grandiozi mainās, kad tradicionālo skriešanas apavu “palīdzība” tiek noņemta no spēles.
> Piemērota taktika:
🔹 Mazāki, veiklāki soļi (nevis lieli soļi ar piezemēšanos uz papēža), un sākotnēji ļoti saīsināts distances garums.
🔹 Piezemēšanās notiek primāri uz pēdas priekšējās daļas.
🔹Izvairīšanās no pārspīlētiem triecieniem – soļiem jābūt viegliem, kontrolētiem – “neskrien notikumiem pa priekšu”, tā tu tikai pagarināsi pielāgošanās periodu un daudz biežāk pārdomāsi to, vai tiešām tas tev ir nepieciešams.
4. Veic pēdu stiprināšanas vingrinājumus
Lai pēdas pielāgotos jaunajai slodzei, tām jābūt spēcīgām un mobilām. Šie vingrinājumi palīdzēs:
Pirkstu “grābeklītis” – paņem dvieli (vai iedomājies to zem pēdu pirkstiem) un ar kāju pirkstiem mēģini to “savākt” zem pēdas (3×10 atkārtojumi).
Pēdu kontrolētas rotācijas (CAR’S)– veic lēnas apļveida kustības ar pēdu 10x vienā virzienā, pēc tam 10x otrā virzienā, MAKSIMĀLI iesaistot arī pēdu pirkstu kustības apļošanas laikā.
Stāvēšana uz vienas kājas, ar otru kāju cenšoties aizsniegt tālāko punktu 3 virzienos– uz priekšu, uz sānu un aiz muguras, kas uzlabos pēdas stabilizējošās spējas (3×30 sek ar katru kāju).
Mazie lēcieni uz vietas ar abām kājām vienlaicīgi un/vai uz vienas kājas, balsta kājas celi (ceļus) atstājot nedaudz ieliektu – sagatavo pēdas triecienam skriešanas laikā (3×20 lēcieni izvēlētajā grūtības pakāpē).
5. Nepārforsē!
Visbiežākās kļūdas:
❌ Pārāk strauja pāreja – pēdas un pārējās locītavas (potītes, ceļi, gūžas, mugurkauls) nav tam gatavi, kas var izraisīt sāpes un palielināt iespēju satraumēt pārsogotos audus.
❌ Sāpju ignorēšana – neliels diskomforts sākotnēji ir normāls, bet trulas, ieilgušas vai asas sāpes ir brīdinājums par pārslodzi vai jau esošu traumu.
❌ Skriešana ar nepareizu tehniku – smaga triecienveida piezemēšanās uz papēža ar baskāju apaviem var izraisīt Ahilleja cīpslas problēmas vai kaulu plēves iekaisumu apakšstilba priekšpusē.
Cik ilgi nepieciešams pierast?
Tas atkarīgs no cilvēka, bet vidēji:
👣 Pastaigām – apmēram 4-6 nedēļas pakāpeniskas pārejas.
🏃♂️ Skriešanai – 3-6 mēneši, lai ķermenis pilnībā pielāgotos un pārietu uz dabisku skriešanas tehniku.
Ja visu dari pareizi, pēc pārejas tu sajutīsi vieglāku gaitu, mazāku noslodzi uz locītavām un spēcīgākas pēdas, kurām varēsi daudz vairāk uzticēties.
Noslēgums: Vai baskāju apavi ir domāti visiem?
Lai gan baskāju apaviem ir daudz priekšrocību, tie nav burvju līdzeklis visiem cilvēkiem. Ja tev ir nopietnas pēdu deformācijas vai hroniskas sāpes, vispirms konsultējies ar fizioterapeitu.Bet, ja vēlies dabiskāku kustību, stiprākas pēdas un mazāku traumu risku, tad baskāju apavi var būt lieliska izvēle – tikai atceries pāriet uz tiem pakāpeniski un gudri!
Pāreja uz baskāju apaviem: Kā to izdarīt droši un efektīvi? Ja esi sācis interesēties par baskāju apaviem, droši vien esi dzirdējis, ka tie ir “dabiskāki” jeb biomehāniski atbilstošāki, palīdz uzlabot pēdas funkcionēšanu un pat var samazināt traumu risku pat tieši nesasistītās ķermeņa vietās. Tā tas viss patiešām arī ir, taču realitāte ir tāda, ka pāreja…
Pāreja uz baskāju apaviem: Kā to izdarīt droši un efektīvi?Ja esi sācis interesēties par baskāju apaviem, droši vien esi dzirdējis, ka tie ir “dabiskāki” jeb biomehāniski atbilstošāki, palīdz uzlabot pēdas funkcionēšanu un pat var samazināt traumu risku pat tieši nesasistītās ķermeņa vietās. Tā tas viss patiešām arī ir, taču realitāte ir tāda, ka pāreja uz šiem apaviem nav tik vienkārša kā tikai nopirkt jaunu pāri un doties sen plānotā pārgājienā vai skriet. Ja gribi izvairīties no traumām, kas saistītas ar audu pārslodzi, un nepatīkamām sajūtām, pārejai ir jābūt pakāpeniskai un gudrai.Šajā rakstā pastāstīšu:
– Kas ir baskāju apavi un kā tie atšķiras no parastajiem apaviem?
– Kāpēc daudzi cilvēki izvēlas pāriet uz šādu apavu valkāšanu?
– Kā droši un pakāpeniski pielāgoties jaunajam gaitas paternam?
– Kādi vingrinājumi palīdzēs tev sagatavot pēdas un visu ķermeni jaunajai slodzei?
Kas ir baskāju apavi?
Baskāju apavi ir īpaši minimālistiski apavi, kas staigāšanas un skriešanas laikā maksimāli pietuvina pēdas sajūtas un funkcionēšanu tam, kā mēs to darītu ar basām kājām, vienlaikus nodrošinot aizsardzību pret tiešu pēdas audu saskari ar atbalsta virsmu un uz tās esošiem objektiem, kuri varētu radīt pēdas audu bojājumus.
Galvenās īpašības:
> Plats purngals – dod pirkstiem vairāk vietas un neierobežo dabisko izplešanos, kad uz tās tiek uzlikts ķermeņa svars.
> Elastīga zole – ļauj pēdai dabiski kustēties un adaptēties virsmām un segumiem ļoti līdzīgi tam, kā to dabiski darītu pēda bez apava.
> Bez papēža pacēluma un supinatoriem– atšķirībā no parastajiem apaviem, baskāju apavi neizmaina pēdas pozīciju un nepārnes svaru uz pēdas priekšpusi, saglabājot iespēju izdalīt svaru uz 3 galvenajiem atbalsta punktiem pēdā (papēdis, īkšķa pamatne (spilventiņš), mazā pirkstiņa pamatne).
> Minimāls amortizācijas slānis – pēdai ir tiešāks kontakts ar zemi, kas uzlabo propriocepciju (ķermeņa “sajūtu” par savu atrašanās vietu telpā) un neierobežo pēdu kustības tās daudzajās locītavās.
Kāpēc cilvēki pāriet uz baskāju apavu valkāšanu?
🔹 Dabiskāka kustība – tradicionālie apavi (īpaši tie ar paaugstinātu papēdi un šauru purngalu) ierobežo pēdas kustīgumu un rada nedabiskus kustību paternus. Baskāju apavi ļauj pēdai strādāt tā, kā daba to ir paredzējusi.
🔹 Stiprāka pēda un potīte – pēdas muskuļi ir tādi paši kā jebkurš cits muskulis– ja tos nepietiekami slogo, tie kļūst vājāki, zaudē adaptācijas spējas. Baskāju apavi palīdz aktivizēt un stiprināt pēdas muskulatūru, kas var uzlabot stabilitāti un novērst daudzas izplatītas problēmas, piemēram, pēdu velves noslīdēšanu (funkcionālās plakanās pēdas).
🔹 Mazāks traumu risks – pētījumi liecina, ka pāreja uz skriešanu baskāju apavos var samazināt pārmērīgas slodzes traumas, jo dabiskā soļošanas un skriešanas tehnika samazina triecienu uz locītavām (Goss & Gross, 2012).
🔹 Labāka propriocepcija un līdzsvars – vairāk sensorās atgriezeniskās saites no atbalsta virsmas = labāka koordinācija un stabilitāte.
Bet… pāreja nav tik vienkārša, kā varētu likties!
Kā pāriet uz baskāju apaviem bez sāpēm vai traumām?
1. Pievērs uzmanību pēdu stāvoklim pirms sāc izmēģinājumu!
Ja esi visu dzīvi staigājis un/vai skrējis ar biezām zolēm (milzu amortizācijas, mīkstinājumi, velvju atbalsti utml.) un papēžu pacēlumu, tava pēda visticamāk ir vāja un nemobila. Pēdas muskuļiem, cīpslām un locītavām vajag laiku, lai pielāgotos.
Pārliecinies, vai uz pēdas nav sāpīgu ādas sabiezējumu, vai ādas virsējais slānis nav bojāts, iespējams, pēdas vispirms jāatrāda kādam speciālistam, lai uzlabotu to kopējo veselību pirms liec tās plānajos, kustību brīvību piešķirošajos baskāju apavos.
2. Pakāpeniski palielini baskāju apavu lietošanas ilgumu
🔹 Pirmajā nedēļā nēsā baskāju apavus tikai dažas stundas dienā un galvenokārt uz mīkstākām virsmām (piemēram, zālāja vai stadiona seguma), tā noderētu, kā empātiska iepazīstināšana ar uzdevumu, kas sagaida ķermeni tuvākajā nākotnē.
🔹 Pamazām palielini slodzi – piemēram, sāc ar 15 minūšu pastaigām jau pa dažādām virsmām un katru nedēļu pievieno 5-10 minūtes.
🔹 Ja sāp pēdas vai apakšstilbi, paņem vairāk atpūtas dienu.
3. Strādā pie pareizas soļošanas un skriešanas tehnikas
!!! Neuzsāc skriet tāpat kā ar tradicionālajiem apaviem! Skriet ar baskāju apaviem nozīmē nepieļaut pārāk garus soļus un nepiezemēties uz papēža – tam jābūt vieglam, kontrolētam un ar piezemēšanos uz pēdas priekšējās daļas.
Pirms pati sāku skriet baskāju apavos, staigāšanas periods, lai pierastu pie tiem, man personīgi ilga pusgadu. Pēc šī perioda izlēmu, ka esmu pietiekami pārliecināta “spert nākamo soli” un sākt savas skriešanas gaitas šajos apavos. Arī tas bija jādara ļoti lēni un pakāpeniski, jo tehnika grandiozi mainās, kad tradicionālo skriešanas apavu “palīdzība” tiek noņemta no spēles.
> Piemērota taktika:
🔹 Mazāki, veiklāki soļi (nevis lieli soļi ar piezemēšanos uz papēža), un sākotnēji ļoti saīsināts distances garums.
🔹 Piezemēšanās notiek primāri uz pēdas priekšējās daļas.
🔹Izvairīšanās no pārspīlētiem triecieniem – soļiem jābūt viegliem, kontrolētiem – “neskrien notikumiem pa priekšu”, tā tu tikai pagarināsi pielāgošanās periodu un daudz biežāk pārdomāsi to, vai tiešām tas tev ir nepieciešams.
4. Veic pēdu stiprināšanas vingrinājumus
Lai pēdas pielāgotos jaunajai slodzei, tām jābūt spēcīgām un mobilām. Šie vingrinājumi palīdzēs:
Pirkstu “grābeklītis” – paņem dvieli (vai iedomājies to zem pēdu pirkstiem) un ar kāju pirkstiem mēģini to “savākt” zem pēdas (3×10 atkārtojumi).
Pēdu kontrolētas rotācijas (CAR’S)– veic lēnas apļveida kustības ar pēdu 10x vienā virzienā, pēc tam 10x otrā virzienā, MAKSIMĀLI iesaistot arī pēdu pirkstu kustības apļošanas laikā.
Stāvēšana uz vienas kājas, ar otru kāju cenšoties aizsniegt tālāko punktu 3 virzienos– uz priekšu, uz sānu un aiz muguras, kas uzlabos pēdas stabilizējošās spējas (3×30 sek ar katru kāju).
Mazie lēcieni uz vietas ar abām kājām vienlaicīgi un/vai uz vienas kājas, balsta kājas celi (ceļus) atstājot nedaudz ieliektu – sagatavo pēdas triecienam skriešanas laikā (3×20 lēcieni izvēlētajā grūtības pakāpē).
5. Nepārforsē!
Visbiežākās kļūdas:
❌ Pārāk strauja pāreja – pēdas un pārējās locītavas (potītes, ceļi, gūžas, mugurkauls) nav tam gatavi, kas var izraisīt sāpes un palielināt iespēju satraumēt pārsogotos audus.
❌ Sāpju ignorēšana – neliels diskomforts sākotnēji ir normāls, bet trulas, ieilgušas vai asas sāpes ir brīdinājums par pārslodzi vai jau esošu traumu.
❌ Skriešana ar nepareizu tehniku – smaga triecienveida piezemēšanās uz papēža ar baskāju apaviem var izraisīt Ahilleja cīpslas problēmas vai kaulu plēves iekaisumu apakšstilba priekšpusē.
Cik ilgi nepieciešams pierast?
Tas atkarīgs no cilvēka, bet vidēji:
👣 Pastaigām – apmēram 4-6 nedēļas pakāpeniskas pārejas.
🏃♂️ Skriešanai – 3-6 mēneši, lai ķermenis pilnībā pielāgotos un pārietu uz dabisku skriešanas tehniku.
Ja visu dari pareizi, pēc pārejas tu sajutīsi vieglāku gaitu, mazāku noslodzi uz locītavām un spēcīgākas pēdas, kurām varēsi daudz vairāk uzticēties.
Noslēgums: Vai baskāju apavi ir domāti visiem?
Lai gan baskāju apaviem ir daudz priekšrocību, tie nav burvju līdzeklis visiem cilvēkiem. Ja tev ir nopietnas pēdu deformācijas vai hroniskas sāpes, vispirms konsultējies ar fizioterapeitu.Bet, ja vēlies dabiskāku kustību, stiprākas pēdas un mazāku traumu risku, tad baskāju apavi var būt lieliska izvēle – tikai atceries pāriet uz tiem pakāpeniski un gudri!
Pāreja uz baskāju apaviem: Kā to izdarīt droši un efektīvi? Ja esi sācis interesēties par baskāju apaviem, droši vien esi dzirdējis, ka tie ir “dabiskāki” jeb biomehāniski atbilstošāki, palīdz uzlabot pēdas funkcionēšanu un pat var samazināt traumu risku pat tieši nesasistītās ķermeņa vietās. Tā tas viss patiešām arī ir, taču realitāte ir tāda, ka pāreja…
Pāreja uz baskāju apaviem: Kā to izdarīt droši un efektīvi?Ja esi sācis interesēties par baskāju apaviem, droši vien esi dzirdējis, ka tie ir “dabiskāki” jeb biomehāniski atbilstošāki, palīdz uzlabot pēdas funkcionēšanu un pat var samazināt traumu risku pat tieši nesasistītās ķermeņa vietās. Tā tas viss patiešām arī ir, taču realitāte ir tāda, ka pāreja uz šiem apaviem nav tik vienkārša kā tikai nopirkt jaunu pāri un doties sen plānotā pārgājienā vai skriet. Ja gribi izvairīties no traumām, kas saistītas ar audu pārslodzi, un nepatīkamām sajūtām, pārejai ir jābūt pakāpeniskai un gudrai.Šajā rakstā pastāstīšu:
– Kas ir baskāju apavi un kā tie atšķiras no parastajiem apaviem?
– Kāpēc daudzi cilvēki izvēlas pāriet uz šādu apavu valkāšanu?
– Kā droši un pakāpeniski pielāgoties jaunajam gaitas paternam?
– Kādi vingrinājumi palīdzēs tev sagatavot pēdas un visu ķermeni jaunajai slodzei?
Kas ir baskāju apavi?
Baskāju apavi ir īpaši minimālistiski apavi, kas staigāšanas un skriešanas laikā maksimāli pietuvina pēdas sajūtas un funkcionēšanu tam, kā mēs to darītu ar basām kājām, vienlaikus nodrošinot aizsardzību pret tiešu pēdas audu saskari ar atbalsta virsmu un uz tās esošiem objektiem, kuri varētu radīt pēdas audu bojājumus.
Galvenās īpašības:
> Plats purngals – dod pirkstiem vairāk vietas un neierobežo dabisko izplešanos, kad uz tās tiek uzlikts ķermeņa svars.
> Elastīga zole – ļauj pēdai dabiski kustēties un adaptēties virsmām un segumiem ļoti līdzīgi tam, kā to dabiski darītu pēda bez apava.
> Bez papēža pacēluma un supinatoriem– atšķirībā no parastajiem apaviem, baskāju apavi neizmaina pēdas pozīciju un nepārnes svaru uz pēdas priekšpusi, saglabājot iespēju izdalīt svaru uz 3 galvenajiem atbalsta punktiem pēdā (papēdis, īkšķa pamatne (spilventiņš), mazā pirkstiņa pamatne).
> Minimāls amortizācijas slānis – pēdai ir tiešāks kontakts ar zemi, kas uzlabo propriocepciju (ķermeņa “sajūtu” par savu atrašanās vietu telpā) un neierobežo pēdu kustības tās daudzajās locītavās.
Kāpēc cilvēki pāriet uz baskāju apavu valkāšanu?
🔹 Dabiskāka kustība – tradicionālie apavi (īpaši tie ar paaugstinātu papēdi un šauru purngalu) ierobežo pēdas kustīgumu un rada nedabiskus kustību paternus. Baskāju apavi ļauj pēdai strādāt tā, kā daba to ir paredzējusi.
🔹 Stiprāka pēda un potīte – pēdas muskuļi ir tādi paši kā jebkurš cits muskulis– ja tos nepietiekami slogo, tie kļūst vājāki, zaudē adaptācijas spējas. Baskāju apavi palīdz aktivizēt un stiprināt pēdas muskulatūru, kas var uzlabot stabilitāti un novērst daudzas izplatītas problēmas, piemēram, pēdu velves noslīdēšanu (funkcionālās plakanās pēdas).
🔹 Mazāks traumu risks – pētījumi liecina, ka pāreja uz skriešanu baskāju apavos var samazināt pārmērīgas slodzes traumas, jo dabiskā soļošanas un skriešanas tehnika samazina triecienu uz locītavām (Goss & Gross, 2012).
🔹 Labāka propriocepcija un līdzsvars – vairāk sensorās atgriezeniskās saites no atbalsta virsmas = labāka koordinācija un stabilitāte.
Bet… pāreja nav tik vienkārša, kā varētu likties!
Kā pāriet uz baskāju apaviem bez sāpēm vai traumām?
1. Pievērs uzmanību pēdu stāvoklim pirms sāc izmēģinājumu!
Ja esi visu dzīvi staigājis un/vai skrējis ar biezām zolēm (milzu amortizācijas, mīkstinājumi, velvju atbalsti utml.) un papēžu pacēlumu, tava pēda visticamāk ir vāja un nemobila. Pēdas muskuļiem, cīpslām un locītavām vajag laiku, lai pielāgotos.
Pārliecinies, vai uz pēdas nav sāpīgu ādas sabiezējumu, vai ādas virsējais slānis nav bojāts, iespējams, pēdas vispirms jāatrāda kādam speciālistam, lai uzlabotu to kopējo veselību pirms liec tās plānajos, kustību brīvību piešķirošajos baskāju apavos.
2. Pakāpeniski palielini baskāju apavu lietošanas ilgumu
🔹 Pirmajā nedēļā nēsā baskāju apavus tikai dažas stundas dienā un galvenokārt uz mīkstākām virsmām (piemēram, zālāja vai stadiona seguma), tā noderētu, kā empātiska iepazīstināšana ar uzdevumu, kas sagaida ķermeni tuvākajā nākotnē.
🔹 Pamazām palielini slodzi – piemēram, sāc ar 15 minūšu pastaigām jau pa dažādām virsmām un katru nedēļu pievieno 5-10 minūtes.
🔹 Ja sāp pēdas vai apakšstilbi, paņem vairāk atpūtas dienu.
3. Strādā pie pareizas soļošanas un skriešanas tehnikas
!!! Neuzsāc skriet tāpat kā ar tradicionālajiem apaviem! Skriet ar baskāju apaviem nozīmē nepieļaut pārāk garus soļus un nepiezemēties uz papēža – tam jābūt vieglam, kontrolētam un ar piezemēšanos uz pēdas priekšējās daļas.
Pirms pati sāku skriet baskāju apavos, staigāšanas periods, lai pierastu pie tiem, man personīgi ilga pusgadu. Pēc šī perioda izlēmu, ka esmu pietiekami pārliecināta “spert nākamo soli” un sākt savas skriešanas gaitas šajos apavos. Arī tas bija jādara ļoti lēni un pakāpeniski, jo tehnika grandiozi mainās, kad tradicionālo skriešanas apavu “palīdzība” tiek noņemta no spēles.
> Piemērota taktika:
🔹 Mazāki, veiklāki soļi (nevis lieli soļi ar piezemēšanos uz papēža), un sākotnēji ļoti saīsināts distances garums.
🔹 Piezemēšanās notiek primāri uz pēdas priekšējās daļas.
🔹Izvairīšanās no pārspīlētiem triecieniem – soļiem jābūt viegliem, kontrolētiem – “neskrien notikumiem pa priekšu”, tā tu tikai pagarināsi pielāgošanās periodu un daudz biežāk pārdomāsi to, vai tiešām tas tev ir nepieciešams.
4. Veic pēdu stiprināšanas vingrinājumus
Lai pēdas pielāgotos jaunajai slodzei, tām jābūt spēcīgām un mobilām. Šie vingrinājumi palīdzēs:
Pirkstu “grābeklītis” – paņem dvieli (vai iedomājies to zem pēdu pirkstiem) un ar kāju pirkstiem mēģini to “savākt” zem pēdas (3×10 atkārtojumi).
Pēdu kontrolētas rotācijas (CAR’S)– veic lēnas apļveida kustības ar pēdu 10x vienā virzienā, pēc tam 10x otrā virzienā, MAKSIMĀLI iesaistot arī pēdu pirkstu kustības apļošanas laikā.
Stāvēšana uz vienas kājas, ar otru kāju cenšoties aizsniegt tālāko punktu 3 virzienos– uz priekšu, uz sānu un aiz muguras, kas uzlabos pēdas stabilizējošās spējas (3×30 sek ar katru kāju).
Mazie lēcieni uz vietas ar abām kājām vienlaicīgi un/vai uz vienas kājas, balsta kājas celi (ceļus) atstājot nedaudz ieliektu – sagatavo pēdas triecienam skriešanas laikā (3×20 lēcieni izvēlētajā grūtības pakāpē).
5. Nepārforsē!
Visbiežākās kļūdas:
❌ Pārāk strauja pāreja – pēdas un pārējās locītavas (potītes, ceļi, gūžas, mugurkauls) nav tam gatavi, kas var izraisīt sāpes un palielināt iespēju satraumēt pārsogotos audus.
❌ Sāpju ignorēšana – neliels diskomforts sākotnēji ir normāls, bet trulas, ieilgušas vai asas sāpes ir brīdinājums par pārslodzi vai jau esošu traumu.
❌ Skriešana ar nepareizu tehniku – smaga triecienveida piezemēšanās uz papēža ar baskāju apaviem var izraisīt Ahilleja cīpslas problēmas vai kaulu plēves iekaisumu apakšstilba priekšpusē.
Cik ilgi nepieciešams pierast?
Tas atkarīgs no cilvēka, bet vidēji:
👣 Pastaigām – apmēram 4-6 nedēļas pakāpeniskas pārejas.
🏃♂️ Skriešanai – 3-6 mēneši, lai ķermenis pilnībā pielāgotos un pārietu uz dabisku skriešanas tehniku.
Ja visu dari pareizi, pēc pārejas tu sajutīsi vieglāku gaitu, mazāku noslodzi uz locītavām un spēcīgākas pēdas, kurām varēsi daudz vairāk uzticēties.
Noslēgums: Vai baskāju apavi ir domāti visiem?
Lai gan baskāju apaviem ir daudz priekšrocību, tie nav burvju līdzeklis visiem cilvēkiem. Ja tev ir nopietnas pēdu deformācijas vai hroniskas sāpes, vispirms konsultējies ar fizioterapeitu.Bet, ja vēlies dabiskāku kustību, stiprākas pēdas un mazāku traumu risku, tad baskāju apavi var būt lieliska izvēle – tikai atceries pāriet uz tiem pakāpeniski un gudri!
