24h ķermeņa bioloģiskie jeb cirkādiskie ritmi
Cirkādiskais ritms ir kontroles mehānisms, kas mūsos iebūvēts, lai mēs zinātu ar katru savu ķermeņa šūnu, ka viena pilna diennakts ir 24 stundu gara, un šī ritma darbību tieši ietekmē dienas - nakts jeb gaismas - tumsas cikli dabā un vidē, kurā atrodamies.
Date
2022. gada 5. janv.
2022. gada 5. janv.
2022. gada 5. janv.
Author
Elīna Cepurīte
Read time
Šī ir man ļoti interesējoša tēma, kurā varu rakties dziļāk un dziļāk, bet reizē arī zināt, ka vienmēr būs vēl kas, ko par šo tēmu mācīties un ko tajā izprast.
Cirkādiskais ritms ir kontroles mehānisms, kas mūsos iebūvēts, lai mēs zinātu ar katru savu ķermeņa šūnu, ka viena pilna diennakts ir 24 stundu gara, un šī ritma darbību tieši ietekmē dienas - nakts jeb gaismas - tumsas cikli dabā un vidē, kurā atrodamies.
Kāpēc mēs mostamies?
Diennakts ritmu regulācija ir atkarīga no ļoti dažādiem mehānismiem, gan no bioloģiski aktīvajām vielām, kuras cirkulē mūsu asinsritē, gan no hormonu izdalīšanās, gan, kā jau iepriekš minēju, no ārējiem faktoriem, kuri kā receptoru kairinājums nonāk saskarē ar mūsu nervu sistēmu un rada ļoti nozīmīgas tālākās reakcijas. Tādēļ jāņem vērā, ka, lai arī šeit uzsvēršu pamata lietas, ir vēl daudz un dažādu mehānismu, kuru darbības rezultātā rodas izmaiņas mūsu diennakts cikliskumā.
Neatkarīgi no tā, vai mostamies ar modinātāja palīdzību, vai ļaujam sev sagaidīt pirmos rīta gaismas starus, ir jāsaprot, ka ir tiešām ļoti nozīmīgi, ļaut acīm saskarties ar gaismas viļņiem pēc iespējas tuvāk pamošanās momentam, ideāli, ja tā ir dabīgā rīta gaisma no zema saules leņķa (līdz 30 grādiem), kas vidēji būtu no 8:00 līdz 10:00. Kad acīs esošās šūnas (tīklenes ganglija šūnas) , kuras uztver gaismas kairinājumu, tālāk aizvadot informāciju uz smadzeņu kodoliem (suprahiazmātiskais kodols hipotalāmā), no kurienes tiek padoti signāli ķermenim, ka laiks aktivizēties, un no virsnierēm tiek izdalīti tādi hormoni kā kortizols un epinefrīns (adrenalīns), kuru iedarbības rezultātā vairs nejūtamies miegaini un varam sākt aktīvi darboties.
Tātad pamošanās un ar to saistīta laba fizioloģiska, mentāla un fiziska funkcionēšana ir atkarīga no nonākšanas saskarē ar gaismas avotu, vislabāk, ja tā ir dabīgā rīta saules gaisma, ja apgaismojums būs vājš un ja tajā pietrūks zilās un dzeltenās gaismas spektra, tad šis kortizola palaišanas mehānisms nenotiks kvalitatīvi un jutīsimies miegaini, gribēsim vēl turpināt gulēt, pat, ja miegā ieteicamās 7-9 stundas esam pavadījuši.
Kāpēc mēs kļūstam miegaini?
Kad diena sāk tuvoties noslēgumam, atkal ir vairāki faktori, kuri ietekmē to, kā jūtamies. Par miegainības sajūtu mūsu ķermenī atbild neiromodulators adenozīns. Kad pamostamies tā daudzums ir minimāls, bet vakaram tuvojoties, tas izdalās arvien vairāk. Adenozīns piesaistās pie specifiskiem receptoriem un rada mūsos miegainības sajūtu. Kad vēlamies šo miegainības sajūtu aizkavēt vai nomākt, talkā nāk kafija (enerģijas dzērieni), jo kofeīns ir bioloģiski aktīva viela, kura var "iesēsties" adenozīna receptoru vietiņās, nobloķējot iespēju pie tiem piesaistīties pašam adenozīnam.
Kā un pie kādiem ārējās vides apstākļiem mēs iemiegam?
Ja raksta sākumā stāstīju, ka pamostoties ir svarīgi dabūt kārtīgu kortizola devu, tad tam pašam mehānismam ir arī otrs uzdevums- pēc noteikta laika un pie zema kortizola līmeņa sāk izdalīties melatonīns. Papildus tam, ka melatonīns sāk izdalīties pēc noteikta laika, kad bijis šis rīta kortizola lēciens, melatonīns ir "tumsas hormons", citiem vārdiem sakot, tā izdalīšanos veicina tumsa. Un mēs patiesībā diezgan nopietni spēlējamies ar uguni, kad līdz vēlai naktij skatāmies filmas, seriālus, skrullējam Instagram utml., jo mākslīgie gaismas avoti atstāj spēcīgu iespaidu uz šo hormonālo balansu, ja izmantojam tos neatbilstoši diennakts gaismas - tumsas ritmiem. Vēl viena svarīga nianse ir tā, ka liela daļa melatonīna ķermenī tiek sintezēta no serotonīna, kurš uzglabājas mūsu zarnu traktā, tādēļ arī ēšana pirms iešanas gulēt pārsvarā nebūs ieteicama rīcība.
Gaisma - tumsa, bet kas notiek pa vidu?
Cirkādiskie ritmi nenosaka tikai to, kad modīsimies un kad aizmigsim, tas ir rāmis, no kura tālāk ir atkarīga arī visu pārējo iekšējo procesu secīga norise. Pavisam saīsinot šo ļoti interesanto cirkādisko ritmu tēmas daļu, uzskaitīšu, kā orgāni darbojas diennakts ritmu ietvaros. Katram no mūsu iekšējiem procesiem ir laiks, kurā tie tiek iznesti starmešu gaismā un kurā tie funkcionē visaktīvāk, ko, savukārt, mēs varam izmantot savā labā, pieskaņojot savas aktivitātes šiem divu stundu orgānu darbības ritmiem (no Ķīniešu medicīnas):
3:00-5:00 Plaušas. Šajā laikā vajadzētu atrasties dziļā miegā, lai varētu notikt plaušu detoksifikācija.
5:00-7:00 Resnā zarna. Laiks, kad celties un apmeklēt labierīcības.
7:00-9:00 Kunģis. Laiks, lai brokastotu, ļoti augstas koncentrēšanās spējas, labs laiks rīta pastaigai.
9:00-11:00 Liesa. Prāta attīrīšanas laiks, informācijas sastrukturēšana, plānošana.
11:00-13:00 Sirds. Īpaši aktīvs asinsrites process, labs laiks lai ēstu pusdienas, augsts enerģijas līmenis.
13:00-15:00 Tievā zarna. Uzņemtā uztura pārstrādes, absorbcijas laiks, šeit enerģijas līmenis ir zems, labs laiks diendusai.
15:00- 17:00 Urīnpūslis. Enerģijas līmeņa atjaunošanās. Laiks atbrīvoties no ķermenim nevajadzīgiem šķidrumiem. Darbam un mācībām piemērots laiks.
17:00-19:00 Nieres. Barības vielu uzglabāšanas laiks, veidojas kaula smadzenes, šo laiku lietderīgi izmantot vakariņām.
19:00-21:00 Perikards. Labs laiks vieglas literatūras lasīšanai, vannai, atpūtai, seksam.
21:00-23:00 Iekšējo šķidrumu transports pa ķermeņa dobumiem. Endokrīno un metabolo procesu balansēšana, šajā laikā parasti kļūstam miegaini.
23:00- 1:00 Žultspūslis. Laiks doties pie miera, notiek šūnu atjaunošanās procesi, veidojas jaunas asins šūnas.
1:00-3:00 Aknas. Dziļa miega laiks, notiek asiņu attīrīšanās, audu reģenerācija.
*Ja nedzīvojam saskaņā ar diennakts ritmiem, tad izmainās arī tas, kad notiek konkrēti procesi mūsu ķermenī un laiki, kuri augstāk uzskaitīt, var būt pavisam citādāki.
Šī ir man ļoti interesējoša tēma, kurā varu rakties dziļāk un dziļāk, bet reizē arī zināt, ka vienmēr būs vēl kas, ko par šo tēmu mācīties un ko tajā izprast.
Cirkādiskais ritms ir kontroles mehānisms, kas mūsos iebūvēts, lai mēs zinātu ar katru savu ķermeņa šūnu, ka viena pilna diennakts ir 24 stundu gara, un šī ritma darbību tieši ietekmē dienas - nakts jeb gaismas - tumsas cikli dabā un vidē, kurā atrodamies.
Kāpēc mēs mostamies?
Diennakts ritmu regulācija ir atkarīga no ļoti dažādiem mehānismiem, gan no bioloģiski aktīvajām vielām, kuras cirkulē mūsu asinsritē, gan no hormonu izdalīšanās, gan, kā jau iepriekš minēju, no ārējiem faktoriem, kuri kā receptoru kairinājums nonāk saskarē ar mūsu nervu sistēmu un rada ļoti nozīmīgas tālākās reakcijas. Tādēļ jāņem vērā, ka, lai arī šeit uzsvēršu pamata lietas, ir vēl daudz un dažādu mehānismu, kuru darbības rezultātā rodas izmaiņas mūsu diennakts cikliskumā.
Neatkarīgi no tā, vai mostamies ar modinātāja palīdzību, vai ļaujam sev sagaidīt pirmos rīta gaismas starus, ir jāsaprot, ka ir tiešām ļoti nozīmīgi, ļaut acīm saskarties ar gaismas viļņiem pēc iespējas tuvāk pamošanās momentam, ideāli, ja tā ir dabīgā rīta gaisma no zema saules leņķa (līdz 30 grādiem), kas vidēji būtu no 8:00 līdz 10:00. Kad acīs esošās šūnas (tīklenes ganglija šūnas) , kuras uztver gaismas kairinājumu, tālāk aizvadot informāciju uz smadzeņu kodoliem (suprahiazmātiskais kodols hipotalāmā), no kurienes tiek padoti signāli ķermenim, ka laiks aktivizēties, un no virsnierēm tiek izdalīti tādi hormoni kā kortizols un epinefrīns (adrenalīns), kuru iedarbības rezultātā vairs nejūtamies miegaini un varam sākt aktīvi darboties.
Tātad pamošanās un ar to saistīta laba fizioloģiska, mentāla un fiziska funkcionēšana ir atkarīga no nonākšanas saskarē ar gaismas avotu, vislabāk, ja tā ir dabīgā rīta saules gaisma, ja apgaismojums būs vājš un ja tajā pietrūks zilās un dzeltenās gaismas spektra, tad šis kortizola palaišanas mehānisms nenotiks kvalitatīvi un jutīsimies miegaini, gribēsim vēl turpināt gulēt, pat, ja miegā ieteicamās 7-9 stundas esam pavadījuši.
Kāpēc mēs kļūstam miegaini?
Kad diena sāk tuvoties noslēgumam, atkal ir vairāki faktori, kuri ietekmē to, kā jūtamies. Par miegainības sajūtu mūsu ķermenī atbild neiromodulators adenozīns. Kad pamostamies tā daudzums ir minimāls, bet vakaram tuvojoties, tas izdalās arvien vairāk. Adenozīns piesaistās pie specifiskiem receptoriem un rada mūsos miegainības sajūtu. Kad vēlamies šo miegainības sajūtu aizkavēt vai nomākt, talkā nāk kafija (enerģijas dzērieni), jo kofeīns ir bioloģiski aktīva viela, kura var "iesēsties" adenozīna receptoru vietiņās, nobloķējot iespēju pie tiem piesaistīties pašam adenozīnam.
Kā un pie kādiem ārējās vides apstākļiem mēs iemiegam?
Ja raksta sākumā stāstīju, ka pamostoties ir svarīgi dabūt kārtīgu kortizola devu, tad tam pašam mehānismam ir arī otrs uzdevums- pēc noteikta laika un pie zema kortizola līmeņa sāk izdalīties melatonīns. Papildus tam, ka melatonīns sāk izdalīties pēc noteikta laika, kad bijis šis rīta kortizola lēciens, melatonīns ir "tumsas hormons", citiem vārdiem sakot, tā izdalīšanos veicina tumsa. Un mēs patiesībā diezgan nopietni spēlējamies ar uguni, kad līdz vēlai naktij skatāmies filmas, seriālus, skrullējam Instagram utml., jo mākslīgie gaismas avoti atstāj spēcīgu iespaidu uz šo hormonālo balansu, ja izmantojam tos neatbilstoši diennakts gaismas - tumsas ritmiem. Vēl viena svarīga nianse ir tā, ka liela daļa melatonīna ķermenī tiek sintezēta no serotonīna, kurš uzglabājas mūsu zarnu traktā, tādēļ arī ēšana pirms iešanas gulēt pārsvarā nebūs ieteicama rīcība.
Gaisma - tumsa, bet kas notiek pa vidu?
Cirkādiskie ritmi nenosaka tikai to, kad modīsimies un kad aizmigsim, tas ir rāmis, no kura tālāk ir atkarīga arī visu pārējo iekšējo procesu secīga norise. Pavisam saīsinot šo ļoti interesanto cirkādisko ritmu tēmas daļu, uzskaitīšu, kā orgāni darbojas diennakts ritmu ietvaros. Katram no mūsu iekšējiem procesiem ir laiks, kurā tie tiek iznesti starmešu gaismā un kurā tie funkcionē visaktīvāk, ko, savukārt, mēs varam izmantot savā labā, pieskaņojot savas aktivitātes šiem divu stundu orgānu darbības ritmiem (no Ķīniešu medicīnas):
3:00-5:00 Plaušas. Šajā laikā vajadzētu atrasties dziļā miegā, lai varētu notikt plaušu detoksifikācija.
5:00-7:00 Resnā zarna. Laiks, kad celties un apmeklēt labierīcības.
7:00-9:00 Kunģis. Laiks, lai brokastotu, ļoti augstas koncentrēšanās spējas, labs laiks rīta pastaigai.
9:00-11:00 Liesa. Prāta attīrīšanas laiks, informācijas sastrukturēšana, plānošana.
11:00-13:00 Sirds. Īpaši aktīvs asinsrites process, labs laiks lai ēstu pusdienas, augsts enerģijas līmenis.
13:00-15:00 Tievā zarna. Uzņemtā uztura pārstrādes, absorbcijas laiks, šeit enerģijas līmenis ir zems, labs laiks diendusai.
15:00- 17:00 Urīnpūslis. Enerģijas līmeņa atjaunošanās. Laiks atbrīvoties no ķermenim nevajadzīgiem šķidrumiem. Darbam un mācībām piemērots laiks.
17:00-19:00 Nieres. Barības vielu uzglabāšanas laiks, veidojas kaula smadzenes, šo laiku lietderīgi izmantot vakariņām.
19:00-21:00 Perikards. Labs laiks vieglas literatūras lasīšanai, vannai, atpūtai, seksam.
21:00-23:00 Iekšējo šķidrumu transports pa ķermeņa dobumiem. Endokrīno un metabolo procesu balansēšana, šajā laikā parasti kļūstam miegaini.
23:00- 1:00 Žultspūslis. Laiks doties pie miera, notiek šūnu atjaunošanās procesi, veidojas jaunas asins šūnas.
1:00-3:00 Aknas. Dziļa miega laiks, notiek asiņu attīrīšanās, audu reģenerācija.
*Ja nedzīvojam saskaņā ar diennakts ritmiem, tad izmainās arī tas, kad notiek konkrēti procesi mūsu ķermenī un laiki, kuri augstāk uzskaitīt, var būt pavisam citādāki.
Šī ir man ļoti interesējoša tēma, kurā varu rakties dziļāk un dziļāk, bet reizē arī zināt, ka vienmēr būs vēl kas, ko par šo tēmu mācīties un ko tajā izprast.
Cirkādiskais ritms ir kontroles mehānisms, kas mūsos iebūvēts, lai mēs zinātu ar katru savu ķermeņa šūnu, ka viena pilna diennakts ir 24 stundu gara, un šī ritma darbību tieši ietekmē dienas - nakts jeb gaismas - tumsas cikli dabā un vidē, kurā atrodamies.
Kāpēc mēs mostamies?
Diennakts ritmu regulācija ir atkarīga no ļoti dažādiem mehānismiem, gan no bioloģiski aktīvajām vielām, kuras cirkulē mūsu asinsritē, gan no hormonu izdalīšanās, gan, kā jau iepriekš minēju, no ārējiem faktoriem, kuri kā receptoru kairinājums nonāk saskarē ar mūsu nervu sistēmu un rada ļoti nozīmīgas tālākās reakcijas. Tādēļ jāņem vērā, ka, lai arī šeit uzsvēršu pamata lietas, ir vēl daudz un dažādu mehānismu, kuru darbības rezultātā rodas izmaiņas mūsu diennakts cikliskumā.
Neatkarīgi no tā, vai mostamies ar modinātāja palīdzību, vai ļaujam sev sagaidīt pirmos rīta gaismas starus, ir jāsaprot, ka ir tiešām ļoti nozīmīgi, ļaut acīm saskarties ar gaismas viļņiem pēc iespējas tuvāk pamošanās momentam, ideāli, ja tā ir dabīgā rīta gaisma no zema saules leņķa (līdz 30 grādiem), kas vidēji būtu no 8:00 līdz 10:00. Kad acīs esošās šūnas (tīklenes ganglija šūnas) , kuras uztver gaismas kairinājumu, tālāk aizvadot informāciju uz smadzeņu kodoliem (suprahiazmātiskais kodols hipotalāmā), no kurienes tiek padoti signāli ķermenim, ka laiks aktivizēties, un no virsnierēm tiek izdalīti tādi hormoni kā kortizols un epinefrīns (adrenalīns), kuru iedarbības rezultātā vairs nejūtamies miegaini un varam sākt aktīvi darboties.
Tātad pamošanās un ar to saistīta laba fizioloģiska, mentāla un fiziska funkcionēšana ir atkarīga no nonākšanas saskarē ar gaismas avotu, vislabāk, ja tā ir dabīgā rīta saules gaisma, ja apgaismojums būs vājš un ja tajā pietrūks zilās un dzeltenās gaismas spektra, tad šis kortizola palaišanas mehānisms nenotiks kvalitatīvi un jutīsimies miegaini, gribēsim vēl turpināt gulēt, pat, ja miegā ieteicamās 7-9 stundas esam pavadījuši.
Kāpēc mēs kļūstam miegaini?
Kad diena sāk tuvoties noslēgumam, atkal ir vairāki faktori, kuri ietekmē to, kā jūtamies. Par miegainības sajūtu mūsu ķermenī atbild neiromodulators adenozīns. Kad pamostamies tā daudzums ir minimāls, bet vakaram tuvojoties, tas izdalās arvien vairāk. Adenozīns piesaistās pie specifiskiem receptoriem un rada mūsos miegainības sajūtu. Kad vēlamies šo miegainības sajūtu aizkavēt vai nomākt, talkā nāk kafija (enerģijas dzērieni), jo kofeīns ir bioloģiski aktīva viela, kura var "iesēsties" adenozīna receptoru vietiņās, nobloķējot iespēju pie tiem piesaistīties pašam adenozīnam.
Kā un pie kādiem ārējās vides apstākļiem mēs iemiegam?
Ja raksta sākumā stāstīju, ka pamostoties ir svarīgi dabūt kārtīgu kortizola devu, tad tam pašam mehānismam ir arī otrs uzdevums- pēc noteikta laika un pie zema kortizola līmeņa sāk izdalīties melatonīns. Papildus tam, ka melatonīns sāk izdalīties pēc noteikta laika, kad bijis šis rīta kortizola lēciens, melatonīns ir "tumsas hormons", citiem vārdiem sakot, tā izdalīšanos veicina tumsa. Un mēs patiesībā diezgan nopietni spēlējamies ar uguni, kad līdz vēlai naktij skatāmies filmas, seriālus, skrullējam Instagram utml., jo mākslīgie gaismas avoti atstāj spēcīgu iespaidu uz šo hormonālo balansu, ja izmantojam tos neatbilstoši diennakts gaismas - tumsas ritmiem. Vēl viena svarīga nianse ir tā, ka liela daļa melatonīna ķermenī tiek sintezēta no serotonīna, kurš uzglabājas mūsu zarnu traktā, tādēļ arī ēšana pirms iešanas gulēt pārsvarā nebūs ieteicama rīcība.
Gaisma - tumsa, bet kas notiek pa vidu?
Cirkādiskie ritmi nenosaka tikai to, kad modīsimies un kad aizmigsim, tas ir rāmis, no kura tālāk ir atkarīga arī visu pārējo iekšējo procesu secīga norise. Pavisam saīsinot šo ļoti interesanto cirkādisko ritmu tēmas daļu, uzskaitīšu, kā orgāni darbojas diennakts ritmu ietvaros. Katram no mūsu iekšējiem procesiem ir laiks, kurā tie tiek iznesti starmešu gaismā un kurā tie funkcionē visaktīvāk, ko, savukārt, mēs varam izmantot savā labā, pieskaņojot savas aktivitātes šiem divu stundu orgānu darbības ritmiem (no Ķīniešu medicīnas):
3:00-5:00 Plaušas. Šajā laikā vajadzētu atrasties dziļā miegā, lai varētu notikt plaušu detoksifikācija.
5:00-7:00 Resnā zarna. Laiks, kad celties un apmeklēt labierīcības.
7:00-9:00 Kunģis. Laiks, lai brokastotu, ļoti augstas koncentrēšanās spējas, labs laiks rīta pastaigai.
9:00-11:00 Liesa. Prāta attīrīšanas laiks, informācijas sastrukturēšana, plānošana.
11:00-13:00 Sirds. Īpaši aktīvs asinsrites process, labs laiks lai ēstu pusdienas, augsts enerģijas līmenis.
13:00-15:00 Tievā zarna. Uzņemtā uztura pārstrādes, absorbcijas laiks, šeit enerģijas līmenis ir zems, labs laiks diendusai.
15:00- 17:00 Urīnpūslis. Enerģijas līmeņa atjaunošanās. Laiks atbrīvoties no ķermenim nevajadzīgiem šķidrumiem. Darbam un mācībām piemērots laiks.
17:00-19:00 Nieres. Barības vielu uzglabāšanas laiks, veidojas kaula smadzenes, šo laiku lietderīgi izmantot vakariņām.
19:00-21:00 Perikards. Labs laiks vieglas literatūras lasīšanai, vannai, atpūtai, seksam.
21:00-23:00 Iekšējo šķidrumu transports pa ķermeņa dobumiem. Endokrīno un metabolo procesu balansēšana, šajā laikā parasti kļūstam miegaini.
23:00- 1:00 Žultspūslis. Laiks doties pie miera, notiek šūnu atjaunošanās procesi, veidojas jaunas asins šūnas.
1:00-3:00 Aknas. Dziļa miega laiks, notiek asiņu attīrīšanās, audu reģenerācija.
*Ja nedzīvojam saskaņā ar diennakts ritmiem, tad izmainās arī tas, kad notiek konkrēti procesi mūsu ķermenī un laiki, kuri augstāk uzskaitīt, var būt pavisam citādāki.
